ceturtdiena, 2018. gada 1. februāris

Kā tikt galā ar zīdaiņa iesnām?

 
Katrai māmiņai ir žēl sava mazuļa, kuram iesnu dēļ ir grūti elpot. Un mēs cenšamies atvieglot mazulim dzīvi par katru cenu, lai gan dažas no procedūrām var būt diezgan kaitīgas.
Dakteri bieži saskarās ar sūdzībām: zīdainim ir iesnas, bērnam grūti elpot, bet no deguna nekas arā netek, puņķi ir kaut kur dziļumā. Tas ir ļoti nepatīkami arī tādēļ, zīdainim tas sagādā problēmas zīst krūti (vai pudeli). Bērns dusmojās un pat atsakās ēst. Mammai rodas vēlme izmantot speciālo ierīci puņķu atsūkšanai. Tās mūsdienās pieejamas visdažādākās. 
Kādēļ nevajadzētu atsūkt puņķus?
  1. Jo var traumēt mazo zīdaiņa deguntiņu. Neviens bērns negulēs mierīgi šīs procedūras laikā. Atsūkšana var traumēt deguna gļotādas kapilārus un provocēt deguna asiņošanu.
  2. Neizvērtējot savus spēkus, var viegli traumēt vidusausi, radot spiediena izmaiņas. Puņķus atsūcot, tie var iekļūt Eistahija kanālos un izraisīt vidusauss iekaisumu. 
  3. Cilvēka degunā vienmēr ir neliels daudzums gļotu. Tas nodrošina pareizo mikrofloru un palīdz cīnīties ar vīrusiem. Atsūcot puņķus, jūs aicināsiet organismu ražot tos vēl vairāk. Iesnas ievilksies.
Tātad- puņķu atsūkšanai ir tikai viens labums- īslaicīgs atvieglojums.

Kā atvieglot bērnam elpošanu? 

Ja puņķi ir ļoti biezi, tos jāsašķidrina. Vislabāk to darīt, pilinot degunā fizioloģisko šķidrumu vai speciāli šim nolūkam paredzētu jūras ūdeni. Līdz bērna gada vecumam neizmantojiet jūras ūdeni aerosolos (pūšamos). TIKAI piliniet. Pēc tam- paceliet mazuli vertikāli. Gravitācija izdarīs savu darbu un viss liekais iztecēs ārā. 
Ja deguns tek, puņķi ir kā ūdens un ir deguna tūska, paceliet bērna guļvietas galvgali, vēdiniet istabu- vēss un mitrāks gaiss palīdz mazināt tūsku. Ārkārtas situācijās var lietot speciālos deguna pilienus, ko iesaka ārsts, tomēr ar tiem nevajadzētu aizrauties. 

Ļoti labi palīdz tvaika katls ar zāļu novārījumu, kam pievienoti daži pilieni eikalipta un lavandas ēteriskās eļļas. Novietojiet to istabā, bērnam nepieejamā vietā. 
Šobrīd aptiekās pieejami arī speciālie ar ēteriskām eļļām piesūcināti plāksteri, ko var pielīmēt bērna apģērbam vai blakus guļvietai. 

Dodiet daudz dzert- vislabāk biežāk piedāvāt krūti. Mākslīgi barotiem zīdaiņiem- var piedāvāt papildus siltu ūdeni. 

Un galvenais - lai jūs nesatrauc bērna dusmošanās pie krūts. Tas pāries, līdz būs pārgājušas iesnas.

Neslimojiet! 




ceturtdiena, 2017. gada 2. novembris

Vai jūsu mazulis ir laimīgs?

Attēlu rezultāti vaicājumam “baby crying in crib”...Kad māte atstāj viņu vienatnē, mazulis nevar just, ka viņa drīz atgriezīsies, un viss pasaulē kļūst neizturami nepareizs… Viņš jūt, ka raudot kaut kādā veidā var izmainīt šo situāciju. Bet arī šīs sajūtas izzūd, ja bērnu atstāj raudāt pārāk ilgi, ja pēc raudām neseko nekāda reakcija. Tad bērns ieslīgst bezcerīgā, ilglaicīgā izmisumā… Jaundzimušais tiek ielikts kastē, kas kalpo viņam par gultu, un viņu atstāj vienu, asarās un raudās slīkstošu, pilnībā nekustīgā ieslodzījumā (pirmo reizi savā dzīvē kopš mātes miesām viņa ķermenis izjūt šo bailīgo nekustīgumu)… Mazulis raud un raud; viņa plaušas dedzina gaiss, sirdi plosa bezcerīgums. Bet neviens nenāk. Nezaudējot cerības savas dzīves pareizībā, kā ir paredzēts no dabas, viņš dara vienīgo, ko pagaidām prot – turpina raudāt. Paiet vesela mūžība, bērns ieslīgst miegā.
Pēkšņi viņš pamostas šajā trakajā un bailīgajā klusumā un nekustīgumā, iekliedzas. No galvas līdz kājām viņu pārņem slāpju, vēlmju un neizturamās nepacietības alkas. Viņš kliedz līdz aizsmakumam, sāpēm krūtīs. Beidzot sāpes kļūst neizturamas, klaigas pamazām pierimst. Bērns klausās. Atver plaukstas, sažņaudz dūrītes. Groza galvu no vienas puses un otru. Nekas nepalīdz. Tas ir neizturami. Un atkal atsāk skaļas raudas, bet noslogotais kakliņš liedz tās turpināt un bērns drīzumā apklust. Viņš sasprindzina savu vēlmju izmocītu ķermenīti un rod tajā kaut kādu atvieglojumu. Tad viņš vicina kājas un rokas. Apstājas. Šis radījums vēl nespēj domāt, nespēj cerēt, bet jau prot ciest. Ieklausās. Tad atkal iemieg.
Kaut kas ir atnācis un pacēlis viņu gaisā. Lieliski! Viņu atgrieza dzīvē… Visas mokas, kuras bija jāizcieš,  it kā pazūd… Bērns bauda mātes krūts garšu un gludu ādu, alkatīgi dzer silto pienu, dzird pazīstamos sirdspukstus, kas atgādina viņam par bezrūpīgu dzīvi mātes klēpī, tver ar savu vēl vājo redzi dzīvību un kustību…  Viņš ilgi zīž, un kad jūtas paēdis, tad ieslīgst snaudā... 

UN PAMOSTAS ATKAL ELLĒ! 

Ne saldās atmiņas, ne cerības, ne domas nespēj radīt mieru un atgādinājumu par tikšanos ar savu mammu…

Viņa mamma pēc ilgām pārdomām izlēmusi bērnu zīdīt pati. Viņa mīl viņu ar agrāk nepiedzīvotu maigumu. Sākumā viņai bija grūti atlikt pēc zīdīšanas bērnu gultiņā, un it īpaši tādēļ, ka viņš tik sparīgi kliedz. Bet viņa ir pārliecināta, ka tas ir nepieciešams, tādēļ, ka viņas māte (un viņa noteikti to zina labāk) paskaidroja, ka ja padoties un izdabāt bērnam tagad, viņš izaugs samaitāts un izlutināts. Viņa visu grib darīt pareizi; kaut kādā brīdī viņai ir sajūta, ka mazs radījums viņai rokās ir svarīgāks par visu pasaulē. Viņa nopūšas un atliek bērnu gultā, kas ir skaisti iekārtota, izgreznota ar baldahīnu un dzelteniem pīlēniem, kas iederas bērnistabas interjerā.
Sieviete sakārto bērna krekliņu un apsedz viņu ar izšūtu paladziņu un sedziņu ar bērna iniciāļiem… Māte noliecas, lai noskūpstītu bērna maigo vaidziņu, un pamet istabu. 

Mazuļa ķermeni satriec pirmais sirdsplosošais kliedziens.

Viņa klusi aizver durvis. Jā, viņa ir pieteikusi viņam karu. Viņas gribai ir jāuzvar. Aiz durvīm skan tādas skaņas, kuras izdveš cilvēks, kuru spīdzina. Neiedomājamas bērna klaigas – nav pārspīlējums, tie atēno viņa iekšējās sajūtas.
Māte svārstās, viņas sirds lūzt gabalos, bet viņa nepadodas un aiziet. Viņš ir tikko pabarots, sauss. Viņa ir pārliecināta, ka patiesībā viņš neko negrib, un tāpēc lai paraud, kamēr piekūst.

Bērns pamostas un atkal raud. Māte paver durvis, ieskatās istabā, lai pārliecinātos, ka viņš ir turpat. Tad klusiņām, it kā baidoties viņā radīt liekas cerības būt pamanītam, viņa aizver durvis un steidzas uz virtuvi, kur strādā. Mazuļa raudas pārvēršas par trīcošām vaidām. Tā kā uz raudām neseko nekādas reakcijas (lai gan bērns gaida, ka drīz pavisam drīz jābūt palīdzībai), vēlmes kaut ko lūgt un signalizēt par savām vajadzībām jau mazinājušās un pazaudējušās vienaldzības tuksnesī. Viņš apskata savu apkārtni. Aiz gultiņas redelēm ir siena. Gaisma ir klusināta. Bet viņš vēl nespēj apgriezties. Un redz tikai šīs nekustīgās redeles un sienu. Ir dzirdamas bezjēdzīgas skaņas kaut kur tālumā. Bezgalīgā gultas redelīšu un sienas apskatīšana mijas ar redelīšu un griestu apskati...

No grāmatas:

The Continuum Concept: In Search Of Happiness Lost (Classics in Human Development), Jean Liedloff

Šis ir tikai fragments no grāmatas. Atcerējos par to, kad mana 4 mēnešus veca mazulīte kārtējo reizi lika man domāt - kādēļ viņa tik ļoti alkst būt manās rokās? Kādēļ viņa neguļ ratos, gultiņā, uz grīdas viena pati? Un šie vārdi, ko ātrumā iztulkoju, tikai apliecina manu pārliecību, ka bērns ZINA, kā būt laimīgam. Mums - mammām - atliek viņā ieklausīties. 

Neļaujiet jūsu mazulim zaudēt cerības... Viņš grib būt laimīgs! 


trešdiena, 2017. gada 4. oktobris

3 mēnešu vecums- laiks pārmaiņām!

Trīs mēneši - ļoti interesants vecums. 
Bērns ir krietni paaudzies, pieņēmies svarā, kas ir labi redzams pēc drēbēm, kas palikušas par mazu. Viņam sāk interesēt apkārtējā pasaule un sāk mazāk gulēt. 
Parasti šajā laikš bērnam mazinās vēdera sāpes un vecāki var beidzot uzelpot mierīgāk. Sievietes, apradušas ar mammas lomu, sāk vairāk pievērst uzmanību sev un apkārtējai pasaulei. Un šajā brīdī sākas...
Bērns sāk uzvesties citādāk, mainās zīdīšanas ritmi un veids. Mazulis vai nu vispār neprasa krūti 2-3 stundu garumā, vai dara to uz 2-3 sekundēm un tad atraujoties raud vai vienkārši ignorē. Galvenās barošanas reizes koncentrējas ap diendusām un naktī. 
Ja mamma nezina šīs īpatnības un uzmācas bērnam ar krūti, viņš sāk protestēt un kļūst nemierīgs pie krūts. 
Ja līdz 3 mēnešu vecumam bērns pierada aizmigt ar mānekli vai viņš tika midzināts šūpinot, tad ap 3 mēnešu vecumu sāk kļūt gandrīz neiespējami viņu pabarot. Krūts stimulācija samazinās, piena daudzums sarūk. Tādēļ zīdaini līdz 3 mēnešu vecumam labāk ir iemācīt aizmigt ar krūti. 
Cita galējība- kad bērns guļ tikai ar krūti, neatlaižot mammu ne uz sekundi. Šajā gadījumā situācija jārisina individuāli. 

Nobriedusi laktācija.
3 mēnešu vecumā, ja vien tas nav noticis agrāk, beidzot iestājas nobriedusi laktācija (tas nozīmē, šo procesu sāk mazāk regulēt hormoni, vairāk kā atbildes reakcija uz bērna pieprasījumu). Autokrīnā reakcija nozīmē to, ka krūts pārstāj piepildīties starp barošanas reizēm un var būt absolūti mīksta. Laktācija iegūst pieplūdumu raksturu un piens aktīvi izstrādājas, bērnam zīžot. Parasti to jūt kā durstīgu sajūtu krūtīs un krūtsgalu piebriešanu. 
Ir sievietes, kurām ir iedzimta hiperlaktācija vai arī tām, kuras regulāri atslauc, nobriedusi laktācija var iestāties krietni vēlāk.
Subjektīvi var šķist, ka mīkstā krūtī nevar būt daudz piena, it īpaši ja neizdodas daudz atslaukt. Sievietes sāk domāt, ka mazulis ir izaudzis un viņam piena sācis pietrūkt. Rodas vēlme piebarot ar maisījumu, dzert laktācijas tējas un citādi mēģināt palielināt piena ražošanos. Ir skaidrs, ka tas piena daudzumu nepalielina un pamazām var novest pie pilnīga piena izsīkuma jau līdz bērna  4 mēnešu vecumam. 
Atceraties, ja mazulis labi pieņemas svarā un pietiekami daudz čurā, tad nav pamata uztraukties - ar jūsu pienu viss ir kārtībā.
Mēdz būt arī tā, ka jau paaudzies mazais sāk zīst krūti tik bieži, nu gluži karājas pupā. Mamma sāk ļoti satraukties un nervozēt- vai gadījumā bērns to nedara tāpēc, ka viņam pietrūkst? Šādos brīžos galvenais nesteigties ar piebarojumu. Situācija, kad piens īsu brīdi pietrūkst, nav kritiska zīdainim ar normālu svaru un veselību 3 mēnešu vecumā. Daba ir paredzējusi, ka bērns var īslaicīgi pārdzīvot šīs piena daudzuma svārstības bez īpašām problēmām. 2-3 dienu laikā bērns mierīgi spēj pārdzīvot šo "piena krīzi" bez piebarojuma un bez sekām. Sekojiet bērna čurāšanai un piedāvājiet krūti ļoti bieži. 

3 mēneši ir kā lakmusa papīrīts, kas signalizē par to, kādas ir veidojušās jūsu attiecības ar mazuli līdz šim. Ja bija kaut kādas izteiktas kļūdas zīdīšanas organizācijā un bērna aprūpē, tās vienmēr sevi "parādīs" nemierīgumā pie krūts un pat kā atteikšanās no krūts šajā vecuma posmā. 
Tieši 3 mēneši vecumā atteikšanās no krūts kļūst par galveno problēmu daudziem vecākiem. 
Dažreiz atteikšanos no krūts var izprovocēt arī pārlieku lielā aprūpe no mammas puses. Kad mamma visu laiku bērnu nēsā uz rokām vai slingā, visu laiku piedāvā krūti. Ļoti bieži tas gadās tām sievietēm, kurām neizdevās zīdīt iepriekšējo mazuli vai arī fanātiski sekojot kaut kādām audzināšanas un bērnu kopšanas metodikām. Bērns vienkārši "slīkst" mātes mīlestībā un šajā vecumā sāk censties no tās izrauties. 
Mēģiniet variēt ikdienā bērna nēsāšanu slingā vai uz rokām, ik pa laikam atliekot viņu sev blakus, dariet mājas darbus, lai bērns var jūs vērot.
Kas attiecas uz citiem audzināšanas aspektiem, tad 3 mēnešu vecumā mamma jau var regulāri ņemt bērnu pie galda. Tādā veidā sāk veidoties bērna ēšanas uzvedība un bērns sāk iepazīties ar ēšanas procesiem ģimenē. 
Šajā vecumā zīdaini var sākt vannot lielajā vannā un vannoties ar viņu kopīgi. 

Ar 3-4 mēnešu vecumu var sākt bērnu nēsāt uz gurna. Parasti šajā vecumā zīdaiņi paši izrāda vēlmi vertikalizēties, kad ir nomodā. Šāda poza ir arī veselīga bērna pareizai gūžu attīstībai un displāzijas profilaksei. 

Kā izvairīties no krīzes vai veksmīgi to pārdzīvot.

  • Līdz 3 mēnešu vecumam mazulim jāprot aizmigt pie krūts.
  • Veltiet mazulim daudz laika, sarunājieties, komunicējiet ar viņu, esiet tuvumā. Veidojiet veselīgas attiecības. Zīdainis arī ir sociāla būtne un viņš alkst komunikācijas, nevis tikai aprūpi. Izveidojot ar bērnu uz uzticēšans balstītas attiecības, jums būs vieglāk pārvarēt krīzes.
  • Dodiet iespēju mazulim iepazīt sevi. Atlieciet sev blakus, ļaujiet iepazīt rokas kājas un arī tuvāko apkārtni.
  • Ja bērns protestē un nevēlas zīst, kad jūs to piedāvāt, respektējiet- nomieriniet, panēsājiet, bērnam sākot snauduļot, krūti visticamāk atsāks zīst. 
  • Zīdiet naktī- atceraties, ka pa dienu mazulim kļūstot aktīvākam, viņš sāk kompensēt izstrūkstošo piena daudzumu pa nakti. 
  • Ja šķiet, ka piena pietrūkst- nogaidiet dažas dienas, piedāvājiet krūti biežāk, ļaujiet zīst ilgāk. Nav pamata uzreiz piedāvāt piebarojumu. 


3 mēneši nav vienkāršs periods jūsu bērna attīstībā. Viņš sāk mainīt savu uzvedību, pamazām sāk atdalīt sevi no mammas. Ir svarīgi pamanīt radušās izmaiņas un adekvāti reaģēt uz šiem signāliem. Daudzām mammām šajā periodā rodas bažas par zīdīšanas turpināšanu, problēmas nomāc un rada stresu. Ja izdodas šo grūto krīzes periodu pārvarēt, tad zīdīšana parasti stabilizējas un veiksmīgi turpinās līdz gadam vai tik, cik ilgi mamma un bērns vēlas. 


pirmdiena, 2017. gada 3. aprīlis

Austā slinga izmantošana vēdera balstīšanai grūtniecības laikā

Jau daudzus gadus esmu slingošanas entuziaste. Savus otro un trešo bērnus nēsāju slingā jau no dzimšanas līdz tādam vecumam, kamēr spēju panest. Esmu izmēģinājusi dažādus slingu veidus, tomēr visvairāk man sirdī ir iekritis tieši garais austais slings šalle. Visus slinga siešanas veidus apgūstu pašmācības ceļā, daudz lasu par šo tēmu, un, pieredzei krājoties, varu teikt, ka ar garo slingu šalli tagad esmu uz TU.
Tomēr, neskatoties uz diezgan garo slingošanas (jeb bērniņa nēsāšanas slingā) pieredzi - maniem dēliem ir jau 10 gadi un gandrīz 5, tikai tagad, gaidot ceturto mazuli, esmu atklājusi (protams, atrodot šo informāciju ārzemju interneta vietnēs), ka austo slingu šalli var lieliski izmantot arī punča balstīšanai grūtniecības laikā.
attēls no personīgā arhīva 
Sākšu ar to, ka man nekad nav patikušas grūtnieču jostas. Mana ķermeņa uzbūve nav pateicīga šo jostu izmantošanai, jo ir izteikti gurni un salīdzinoši slaids viduklis. Visas jostas vienmēr ir "kāpušas"uz augšu un neturējās tam paredzētajā vietā. Vēl arī jostas lipekļi mēdza lipināties vaļā, grauzt un visādi citādi traucēt. Tādēļ maksimāli mēģināju atturēties no jostas izmantošanas, tomēr agrāk vai vēlāk grūtniecības laikā pienāca brīdis, kad jostas izmantošana bija nepieciešama.

Šoreiz jau laicīgi sāku domāt, kā ar šo problēmu tikt galā. Aktivitātes grūtniecības laikā ir ļoti nepieciešamas, lai sagatavotos dzemdībām, uzturētu sevi tonusā un saņemtu pietiekoši daudz skābekļa. Tomēr pat vienkārša staigāšana grūtniecības otrajā pusē mēdz sagādāt nepatīkamas sajūtas, velk sānus un vēdera lejasdaļu, parādās sāpes simfīzes rajonā un muguras krustu rajonā. Ginekologs jums ieteiks sākt valkāt grūtnieču jostu.

Pirms meklēt veikalos speciālās grūtnieču jostas, varbūt jums ir no iepriekšējiem bērniem saglabājies austais slings šalle? Vai arī esat to iegādājusies, domājot par gaidāmā bērniņa nēsāšanu? Varbūt jūs plānojat iegādāties slingu šalli pēc bērniņa piedzimšanas? Tad droši varat veikt šo pirkumu jau grūtniecības laikā un noteikti atradīsiet slingam pielietojumu jau tad.

Pastāv daudz dažādi veidi kā apsiet punci un justies komfortabli un skaisti. Ilgi domāju un izlēmu uzfilmēt video, kurā parādīju divus vienkāršus veidus kā balstīt punci ar slingu šalli.
Video izmantoju divus dazādus slingus :

  • Ellevill Zara Aubergine norvēģu ražojuma slingu, kas ir plāns, ļoti skaistā krāsā un patīkams taustei. Šī slinga garums ir 3,7m, (4.izmērs);
  • Girasol Zunil vācu ražojuma slingu, kas ir nedaudz biezāks, bet ļoti mīksts, košs un piekļāvīgs. Šis slings man ir 4,2m garš (5.izmērs).
Šādam pašam nolūkam jūs varat izmantot arī riņķu slingu un pavisam garo (6.-7.izmēra) slingu, variējot tā kārtu skaitu, ko apsienat apkārt puncim. 

Lai jums arī skaists gaidīšanas laiks un  lieliskas pavasara pastaigas!

Video ir apskatāms manā youtube kontā šeit https://www.youtube.com/watch?v=sNCYlYeLNRU
Sekojiet arī manam youtube kanālam un turpmāk plānoju filmēt dažādus videopamācības un lekcijas par māmiņām aktuālām tēmām. 

trešdiena, 2017. gada 29. marts

GAIDAM MAZULI – KAS ir jāsagādā?

Laikam katra grūtniece un ģimene kopumā ātrāk vai vēlāk piedzīvo brīdi, kad ir kaut kas jāgādā gaidāmajam mazulim. Šobrīd bērnu preču tirgus ir tik attīstīts, sortiments tik plašs, ka apjukt ir ļoti viegli, it īpaši, ja ir gaidāms pirmais mazulis. Bērnam nepieciešamo lietu sarakstus piedāvā gandrīz katrs vecāku portāls, arī māmiņas pašas cenšas tādus sastādīt, lai kaut kā sistematizētu iepirkumu procesus.
Ja esat izlēmuši, ka audzināsiet bērnu iespējami dabiskāk, tad arī šis vajadzīgo lietu saraksts var nedaudz atšķirties no vispārpieņemtajiem. Piedāvāšu vajadzīgo lietu sarakstu vecākiem, kuri audzinās savu bērnu maksimāli dabiski.

Lietas mazulim
Apģērbs
Ir tik daudz skaistu drēbīšu, ko tā vien gribās iegādāties vairumā. Meitenēm – kruzuļainas kleitiņas, blūzītes, puisīšiem – džinsenītes, kurpītes, pat žaketītes un naģenes. Vai to visu vajag jaundzimušajam?  Patiesībā, bērniņam piedzimstot, viņam neērta liksies jebkura drēbīte, kas tiks uzvilkta mugurā. Tādēļ, lai šīs sajūtas mazinātu – bērnam nepieciešamas drēbītes maksimāli ērtas, bez raupjām vīlēm, kruzuļiem un liekām detaļām. Arī ļoti košas drēbes bērnu mulsinās, tādēļ labāk izvēlēties gaišas, neitrālas drēbes bez izteiktiem rakstiem un dekoriem.  Arī neiesaka iegādāties daudz drēbīšu, ko paredzēts vilkt pēc bērna 3 mēnešu vecuma – zīdaiņi aug neprognozējamos tempos un grūti paredzēt kaut ko ļoti uz priekšu. Svarīgi, lai bērna apģērbs nebūtu pūkains, raupjš un kodīgs. 
  • bodiji – starp kājām pogājami krekliņi – var būt gan garroku, gan īsroku atkarībā no gadalaika. Līdz 10gb. (atkarībā no tā, cik bieži plānojat mazgāt drēbītes)   
  • Lācīši jeb pidžamiņas.  Pirmās labāk izvēlēties ar ciet pēdiņām, bet jārēķinās, ka tie nederēs ilgi.  6-7 gb. 
  • Trikotāžas biksītes ( ar vai bez pēdiņām) – 5gb. Ja ir silti vai aptrūkstas pidžamas, uz krekliņa var uzvilkt tikai bikšeles.
  • Adītas jaciņas, 3-4 gb. Zīdaiņi bieži atgrūž, tādēļ jaciņas arī var ātri kļūt mitras un sasmērēties, tādēļ nepieciešamas vairākas. Tās nedrīkst būt pūkainas!
  • Adītas zeķītes. Tiem nav obligāti jābūt zīdaiņu grezniem zābaciņiem, ērtāk ir vienkāršas zeķītes. Ar nosacījumu, ka ir sasienami striķīši. 2- 3 pāri (zīdaiņi mēdz tās pazaudēt nodīdot, sasmērēt , ja gadās šmuce biksēs)
  • kokvilnas cimdiņi - bez tiem var iztikt, ja bodijus iegādāsities ar aizlokāmām piedurknītēm.
  •  Kokvilnas zeķītes. 5 pārīši. Ja izmantosiet pidžamiņas un biksītes bez pēdiņām, tad tādas zeķītes var  būt nepieciešamas. Arī ļoti siltā laikā, kad bikšeles nevilksiet nemaz, kājiņām jāuzvelk kokvilnas zeķītes.
  •   Cepurītes.  Bez vīlēm obligāti, sasienamas vai ne – jūsu izvēle. 3-5gb. atkarībā no gadalaika, kad dzims mazulis.
  •  Sezonas apģērbs pastaigām.  Siltā adītā cepure, cimdi, kombinezons (to var aizstāt arī ar ratu maisu vai ietinamo vilnas segu, ja lietosiet ratus). Ja slingosiet vēsā gadalaikā - lieti noder vilnas vai flīsa kombinezons vai nu lielākā izmērā vai bez ciet pēdām, mammai - slingošanas apģērbs. Arī siltās getras bērnam.  
  •  Ja plānojat bērnu “izsēdināt”(skat. Rakstu par dabisko higiēnu), tad vieglāk izmantojami  krekli bez aizdares starp kājiņām, garāki un ar savelkamu apakšu bez starām. Ātri var piekļūt dupsim un tik pat ātri sakārtoties.  Tāpat ērtāk izmantot guļammaisiņus ar rāvējslēdzēju apakšdaļā.
Papildus tekstila lietas mazulim:
  •   Ietinamie autiņi. Vislabāk muslīna, jo tie ir elastīgāki. Izmērs 100x100cm (vai lielāki). Mazuļa nomierināšanai, telpas ierobežošanai, taustes attīstībai. Vēlams neitrālās krāsās. 3-5gb. (arī tie smērēsies ātri vien, tādēļ vajadzīgi vairāki).
  •  Siltā sedziņa – kokvilnas vai vilnas ( atkarībā no gadalaika). Labāk adīta vai tamborēta, jo tā ir elastīgāka un gaiscaurlaidīgāka. To var izmantot gan turot klēpī, gan ieliekot groziņā\ gultā, ratos, apsedzot autosēdeklī utt. Neliela izmēra 100x100 cm (120x120)  1.gb.
  • Mutes lupatiņas – atraudziņām, dupša nosusināšanai un citiem nolūkiem. Kokvilnas – muslīna, flaneļa, marles – labi uzsūcošas . Līdz 10gb.
  • Autiņi, ko paklāt zem dupša un ne tikai, kad veiksiet ikdienas higiēnas procedūras. 5-6gb.
  •  Vannas dvielis – labi uzsūcošs un mīksts. Pietiks ar 1.


Bērnu kosmētika un higiēnas preces:
  •  Bērnu eļļa- vēlams eko (piemēram, Weledas kliņģerīšu eļļa, mandeļu eļļa, olīveļļa). Noder dupsīša un kroku tīrīšanai.
  • Vates plāksnītes
  •   Krēms autiņu zonai.  Labāk izvēlēties eko krēmus  un smērēt ļoti plānā kārtā tikai pēc vajadzības
  •  Nagu šķērītes ar apaļiem galiem
  • Neliela bļodiņa siltam ūdenim ikdienas mazgāšanās rituāliem.
  • Zāļu tējas – kumelītes, kliņģerītes (bet to novārījumus nav jāizmanto katrreiz, pārsvarā pietiek ar tīru ūdeni)
  •  Mitrās salvetes – ( labāk uz eļļas bazes)  eko salvetes – izmantojamas tikai ārpus mājas
  •  Autiņbiksītes – mazgājamās vai vienreizlietojamās. Pieejat šai izvēlei ar maksimālu rūpību – no tā ir lielā mērā atkarīga bērna ādas veselība)
  • Bērnu pūderis – tā gan nav obligātā lieta, tomēr labāk izvēlēties eko, bez smaržas vai dabisko – likopodiju
  • Bērnu vanna  vai bath bucket (spainīts bērna vannošanai)


Bērnu mēbeles, rati un citas lielās mantas:
Patiesībā šajā sadaļā ir tikai 2 svarīgākas lietas, kas nepieciešamas obligāti –
  • Autosēdeklis (ja jums ir auto)
  •  Slings. Pēc izvēles un rocības. Pirmajās nedēļās ērtāks ir trikotāžas slings un plānais garais slings šalle. Vēlāk – riņķu slings, mei tai vai ergosoma

Citas lietas (bez tām var arī iztikt):
  • Groziņš (pīts, mozus grozs, bērnu ligzdiņa u.t.l. ) Pirmajās nedēļās bērnam svarīgi justies nedaudz ierobežotam telpas ziņā – tas nomierina un nedaudz atgādina sajūtas, kas bija atrodoties mammas vēderā.  Tikpat labi var šādam nolūkam izmantot lielo gultu, veidojot norobežojošas vietas ar sarullētu segu vai dvieli.
  • Bedside šūpulis. Ja baida doma, ka bērns gulēs jums blakus jūsu gultā, var iegādāties šūpuli vai gultu, kurai var nolaist malu un piestumt klāt jūsu gultai.
  • Rati – šis nav primārais pirkums pirmajām bērna nedēļām. Visticamāk mazulis nelabprāt tur gribēs uzturēties, jo daudz komfortablāk viņš jutīsies mammai (vai tētim) klēpī vai blakus gultā, vai slingā. Tomēr atelpas brīžos, īsās pastaigās tos izmanto praktiski katra mamma.
  •  Mājas krēsliņš – arī vēl viena palīgierīce, ja neizmantosiet grozu, kur atlikt bērnu tajos brīžos, kad mammai jādara kādi citi darbiņi (jāapmeklē labierīcības, duša, jāpagatavo ēst u.t.l.)
  • Naktslampiņa - nakts zīdīšanas reizēm ļoti noderēs pieklusināta gaisma. 


Māmiņai:
  • Ērts mājas apģērbs (vairākos eksemplāros, jo noteikti nosmērēsities 
  • Naktskrekls vai pidžama, kas piemēroti nakts zīdīšanas reizēm. Pāris eksemplāros.
  •   Barošanas krūšturi (3-4) – pērciet to ne ātrāk par 32.-34. grūtniecība nedēļu
  • Krūšturu ieliktnīši – lai izvairītos no slapjiem piena pleķiem – tie var būt gan vienreiz lietojamie, gan mazgājamie.
  • Ziede krūšu galiem – pietiek ar PURELAN (Medela). Ja būs problēmas un plaisas – piepirksiet pantenolu saturošas ziedes vēlāk.
  • Pēcdzemdību autiņbikses (3-5gb.) un lielās paketes (pāris iepakojumi).
  • Vairāki spilveni vai barošanas pakaviņš, ērta vieta, kur zīdīt.


 Ko noteikti nevajag, ja audzināsiet mazuli dabiski – bērnu rāciju, redeļu gultu, pārtinamo galdu (virsmu), piena pumpi, pudelītes, mānekļus, pudeļu sildītājs, dažādas kosmētikas preces (krēmi, dušas želejas, šampūni u.t.l.), pretkoliku pilienus un citus medikamentus, baldahīnu, karuseli, mīkstās mantas, rotaļlietas (pirmajās nedēļās tās nav nepieciešamas). 

Ja pavisam godīgi - bērniņam pirmajās nedēļās nepieciešama mamma ar siltu krūti, mammas balss un apskāvieni un ierobežota telpa. 

Dabiskā audzināšana (attachment parenting)

Dabiskā audzināšana (attachment or natural parenting) ir diezgan maz apspriests temats mūsu straujajā dzīvē, kas pārpildīta ar komerciju, neskaitāmiem piedāvājumiem no daudzajiem bērnu preču industrijas pārstāvjiem, plašām iespējām komunicēt un ietekmēties no sociālajiem tīkliem.  Tomēr, lai cik komercializējusies nebūtu pasaule, psihologi, bērnu aprūpes speciālisti atzīst, ka jo dabiskāka ir pieeja zīdaiņa aprūpei, ikdienas organizēšanai, jo veselīgāk tas ir gan bērna fiziskajam ķermenim, gan trauslajai bērna psihei, kas piedzimstot turpina veidoties.

Kas raksturo dabisko audzināšanu un tās principus:
    Attēlu rezultāti vaicājumam “attachment parenting”
  1.  Dabiskas dzemdības. Ir saprotams, ka lielākā daļa dzemdību mūsu valstī notiek stacionāros, tā vienkārši ir pieņemts. Mājdzemdības Latvijā ir dārgs pasākums, to var atļauties ne katra māmiņa. Arī ne katra topošā māmiņa apsver domu par dzemdībām alternatīvās dzemdību mājās. Tomēr arvien vairāk sievietes par to domā un apsver šo iespēju. Diemžēl stacionārā piedzīvot dabiskas dzemdības ir daudz sarežģītāk, jo medicīnas personālam ir savas instrukcijas, dzemdību plāni un to vadīšanas stratēģijas, ko ne vienmēr  var mainīt dzemdētāja un viņas uzticības persona dzemdībās (dūla, vīrs, draudzene, mamma u.t.t.) Tomēr arī stacionāros var prasīt alternatīvākas pieejas dzemdībām, iepriekš to izrunājot ar mediķiem un izvēloties piemērotāko. Jo dabiskāk ir noritējušas dzemdības (bez atsāpināšanas, bez stimulēšanas, bez invazīvām metodēm un vardarbības), jo maigāka ir bērna ienākšana šajā pasaulē un labāk veidojas primārā saikne starp bērnu un māti.
  2. Agrīnā zīdīšana. Jo ātrāk zīdainis tiek pielikts pie krūts uzreiz pēc dzemdībām, jo labāka un ciešāka ir saikne starp māti un bērnu.  Šajā jautājumā ir vairākas pozitīvās puses. Bērns sāk saņemt ļoti vērtīgo pirmpienu uzreiz pēc dzimšanas, kas stiprina un atbalsta bērna organismu un ievada viņu šajā pasaulē droši. Šis process ļauj mammai ātrāk atgūties pēc dzemdībām, veiksmīgi izvadīt placentu, sarauties dzemdei, palaist piena ražošanas procesus, kā arī ātrāk atrast kontaktu ar bērnu, nodibināt saikni un sajust savu bērniņu.
  3.   Ekskluzīvā zīdīšana līdz 6 mēnešu vecumam un zīdīšana līdz 2 un vairāk gadu vecumam.   Zīdīšanas loma jaundzimušā un arī bērna līdz 2 gadu vecumam ir neatsverama, tas ir pierādīts neskaitāmos pētījumos un mātes piens tiks uzskatīts par labāko, piemērotāko uzturu mazulim vienmēr. Arī zīdīšanas loma bērna emocionālajā attīstībā un audzināšanas jautājumos ir neatsverama.
  4. Gulēšana kopā.  Lai turpinātu veidot ciešu saikni starp mammu un jaundzimušo, arī gulēšana ir jāorganizē kopā. Tas atvieglo zīdīšanu, samazina PNS riskus, ļauj mammai ieklausīties bērna vajadzībās un palīdzēt harmoniski attīstīties.  Zīdaiņi ir mierīgāki, labāk guļ, mazāk raud, mazāk cieš no vēdersāpēm un labāk ēd, ja guļ kopā ar mammu.
  5. Dabiskā higiēna.  Šis ir vēl viens veids, kā stiprināt saikni starp mammu un bērnu. Dabiskā higiēna paredz maksimālu atteikšanos no bērna higiēnas preču izmantošanas (vienreizlietojamās autiņbiksītes, zīdaiņu kosmētika, mitrās salvetes). Mammas jau no dzimšanas mācās ieklausīties zīdaiņa signālos, kas liecina par tuvojošos procesu (čurāšana, kakāšana) un laicīgi bērnam piedāvā ērtās pozas, kurās nokārtoties.
  6. Bērnu nēsāšana slingā.  Šis ir vēl viens veids, kā atrasties ar bērnu kopā, just viņa vajadzības un piedāvāt savu klātbūtni arī pastaigās un mājas solī. Slingošanai ir daudzas priekšrocības un bērni,   kas tiek nesāti slingā no dzimšanas izaug harmoniskāki, drošāki un atvērtāki pret pasauli.
  7. Selektīva un kritiska pieeja attiecībā uz bērnu vakcināciju, ārtēsanās metodēm. Šim aspektam ir  nevienozīmīga attieksme sabiedrībā un katrai ģimenei ir jāvērtē individuāli, jāmeklē informācija, jāgūst pieredze šajos jautājumos, kā arī jāmeklē zelta vidusceļš. Bērna veselība ir pirmām kārtām vecāku rokās un vienmēr jāpatur prātā, ka ir iespēja izvēlēties gan atteikumu no vakcinām, gan iespējas izvērtēt alternatīvās ārstēšanās metodes (homeopātija, osteopātija, fitoterapija u.c.). 
-          Ir viegli pateikt manam dabiski audzinātām bērnam NĒ, ja viņš vēlas kādu lietu, jo esmu devusi viņam TIK DAUDZ SEVIS!   (Dr. SEARS filozofija) –

Droši vien no pirmā skatu punkta tas izklausās grūti – būt klāt bērnam nepārtraukti,  100% pakārtot savu ikdienu, pilnībā ignorēt savas personīgās vēlmes un vajadzības. Tomēr mammas un ģimenes,  kas izmanto šo pieeju bērnu audzināšanā atzīst:

-          Jo ciešāka saikne ar bērnu, jo mierīgāka, nosvērtāka un paredzamāka ir ikdiena ar mazuli,
-          Dabiski audzināti mazuļi labāk ēd, guļ, vieglāk panes vēdersāpes, zobu nākšanas sāpes, retāk gadās piena krīzes un problēmas ar uzvedību pie krūts,
-          Ģimenēs, kuras atbalsta dabiskās audzināšanas metodes, vide ir harmoniskāka, bērns nav traucēklis, bet saikne, kas stiprina gan pāra attiecības, gan brāļu un māsu attiecības un atmosfēru ģimenē kopumā. Šādās ģimenēs cilvēki ir laimīgāki!
-          Ja bērns audzināts dabiski, viņš izaug par psiholoģiski noturīgāku personu. Ir vieglāk uzsākt socializēšanos (jo bērns to mācās no pirmās dienas, kopš ienāk ģimenē), uzsākt bērnudārza gaitas, iejusties kolektīvā, draudzēties, komunicēt, mācīties.
-          Dabiski audzināti bērni jau no dzimšanas iemācās pareizi saprast savas emocijas dažādās situācijās un tikt ar tām galā. Cilvēkam ir jāprot gan priecāties, gan dusmoties, gan arī abu šo emociju iespaidā sadarboties ar līdzcilvēkiem. To var iemācīties tikai tad, ja ir dota iespēja šīs un arī citas emocijas iemācīties just, pārstrādāt un transformēt enerģijā.
-          Dabiski audzināti bērni daudz vieglāk spēj pārdzīvot zīdīšanas nobeigumu, pārcelšanos uz savu personīgo gultu, vecāku īslaicīgu prombūtni un citas lietas, kas saistītas ar bērna emocionālo uztveri un procesu analizēšanu. Parasti visi šie procesi notiek paši no sevis bez lielām grūtībām.
-          Dabiski audzināti bērni mazāk slimo. Ļoti pretenciozs apgalvojums, tomēr tā tas ir. Bērna fiziskā ķermeņa (un ne tikai bērna) saistība ar harmonisko emocionālo pasauli ir ļoti cieša. Ja mazulis jūtas pamest novārtā emocionāli, arī viņa fiziskais ķermenis sāk reaģēt pastiprināti – bērna imunitāte un spēja pretoties vīrusiem samazinās. Bieža bērna slimošana ir kā “zvaniņš “ vecākiem, ka kaut kas nav kārtībā ar bērna emocionālo pasauli un\ vai atmosfēru ģimenē kopumā.


Būt par mammu un tēti nenozīmē  - tikai nodrošināt, lai bērns ir paēdis, tīrs un mierīgs. Tas ir daudz kas vairāk – uzņemties atbildību par jaunās personības veidošanos, attīstību. Būt par paraugu un atbalstītāju. Ieklausīties, uzklausīt, just. Lai jums izdodas! 

svētdiena, 2017. gada 26. februāris

Fiziskas aktivitātes grūtniecības laikā

Attēlu rezultāti vaicājumam “walking pregnant”
Bilde no interneta dzīlēm



Turpmāk blogu papildināšu ar informāciju par grūtniecību.

Jau no pirmās dienas, kad ieraugām 2 strīpiņas grūtniecības testā, mēs - sievietes - sākam justies citādāk, sākam piedomāt ko ēdam, ko dzeram, kā izklaidējamies, ko velkam mugurā, kādu kosmētiku lietojam, vai lietojam un kādus medikamentus. Arī fiziskām aktivitātēm nav mazsvarīga loma sievietes dzīvē gaidību periodā. 
Ja vien tu neesi sportojusi regulāri arī pirms grūtniecības, grūtniecības periodā, īpaši pirmajā trimestrī, nevajadzētu aktīvi pievērsties sporta aktivitātēm. Sievietes organismā hormonu iespaidā mainās daudzas lietas - sākot ar ķermeņa vizuālajām pārmaiņām, emocionālo stāvokli, beidzot ar ķermeņa atbildes reakciju uz fiziskām aktivitātēm. Pat ja iepriekš esi aktīvi sportojusi, pēkšņi ierastās fiziskās aktivitātes var sagādāt lielāku piepūli un pēc tam sieviete var justies vairāk sagurusi. Tādēļ ārsti iesaka grūtniecības laikā (īpaši pirmajā trimestrī) samazināt fizisko slodzi un rūpīgāk sekot savam fiziskajam komfortam sportošanas laikā (sirdsdarbībai, asinsspiedienam, muskuļu tonusam). 

Kā jau minēju - ja neesi pirms grūtniecības aktīvi sportojusi, pirmajā trimestrī vajadzētu ievērot miera režīmu. Sākoties otrajam trimestrim un pašsajūtas uzlabošanās brīdī ir ieteicams atsākt vai uzsākt fiziskās aktivitātes. 

Mūsdienās grūtniecēm tiek piedāvāti dažādi fizisko aktivitāšu varianti - nodarbības baseinā, grūtnieču joga un citi vingrošanas veidi. Taču ne vienmēr topošā māmiņa vēlas nodarbības grupās, kā arī ne visām sievietēm patīk nodarbības ūdenī vai joga, Kā viens no lieliskajiem veidiem kā sākt fiziskas aktivitātes ir vienkāršas pastaigas. Sākumā parunāsim par vienkāršu staigāšanu.
Ir vairākas priekšrocības pastaigai gtūniecības laikā. Apskatīsim vairākus pozitīvus aspektus, kā vienkārša pastaiga ietekmē grūtnieces un topošā bērniņa veselību: 
  • vienkārša pastaiga uztur tevi tonusā un aktīvu. Tas ir vienkāršs veids, kā nodarbināt visu ķermeni un tas lieliski palīdz uzturēt kārtībā asisnrites sistēmu un tonizē muskulatūru. 
  • staigāšana palīdz uzturēt tavu un tava mazuļa svaru normā. Staigāšana grūtniecības laikā palīdzēs sasniegt veselīgu arī augošā berniņa svaru, kā arī palīdzēs dzemdību procesu padarīt vienkāršāku un dabiskāku.
  • Zemāks risks gestācijas diabētam. Augsts cukura līmenis grūtniecības laikā var palielināt risku iegūt 2 tipa diabētu pēc dzemdībām un arī paagstina priekšlaicīgu dzemdību risku un risku piedzimt mazulim ar paagustinātu svaru. Regulāras pastaigas palīdzēs turēt grūtnieces svaru grožos un samazinās risku gestācijas diabētam.
  • Zemāks risks preeklampsijai. Preeklampsija ir nopieta grūniecības komplikācija, kas saistīta ar paagstinātu asinsspiedienu un palielinātu proteīnu līmenī urīnā. Regulāras pastaigas palīdz samazināt holesterīna līmeni, līdzsvaro asinsspiediena līmeni. Tādā veidā samazinās priekšlaicīgu dzemdību risks preeklampsijas dēļ. 
  • Regulāras pastaigas kā stresa kompensēšanas mehānisms. Stress ir vissizplatītākā problēma grūtnieču vidū. Hormonu ietekmē sievietes izjūt garastāvokļa maiņas, no pilnīga laimes stāvokļa līdz dziļas depresijas pazīmēm. Pastaigas palīdz paagustināt endorfīnu līmeni asinīs, kas veicina labu garastāvokli un darbojas kā stresa kompensators.
  • Palielina normālu dzemdību iespējas. Staigāšana grūtniecības laikā palielina locītavu elastību, tonizē muskulatūru. Kad tu esi labākā fiziskā formā, tad arī dzemdības paredzamas vieglākas un dabiskākas. 
  • Mazina sāpes un diskomfortu. Grūtniecības laikā sieviete var izjust dažādas sāpes un diskomfortu, kad viņa nav pietiekami aktīva. Daudzas topošās māmiņas piemeklē galvassāpes, sāpes krustos un sprandā, sāpes simfīzes rajonā, kā arī muskuļu krampji un saišu un muskuļu stiepšanās sāpes. Kāju muskuļu nodarbināšana un pastiepšana, muguras taisnā stāvokļa noturēšana pataigas laikā (laba stāja) palīdzēs ķermenim cīnīties ar sāpēm un tās uzvarēt. 
  • Ir novērojumi, ka vieglas pastaigas svaigā gaisā mazina toksikozi, krampjus, varikozi, miegainību un arī bezmiegu. 
Attēlu rezultāti vaicājumam “nordic walking in pregnancy”
Bilde no interneta dzīlēm
    Tā kā pieskaitu sevi pie nūjošanas entuziastēm, gribu pastāstīt īsumā par nūjošanu grūtniecības laikā. Ja iepriekš esi nūjojusi, droši to vari turpināt darīt arī grūtniecības laikā, nedaudz mazinot nūjošanas ātrumu un sekojot līdzi ķermeņa pašsajūtai. Ir vērts apdomāt arī ierasto nūjošanas distanču saīsināšanu. Ļoti ieteicams sekot līdzi pulsam nūjošanas laikā. Iesaka uzturēt 60% no ieteicamā pulsa fizisko aktivitāšu laikā. Kā to aprēķināt? Parasti iesaka Karvonena formulu.

    Vēlamais pulss = (maksimālais pulss - miera stāvokļa pulss) x (0,6 līdz 0,8) + miera stāvokļa pulss.

    Maksimālo pulsu aprēķina no 220 atņemot jūsu pašreizējo gadu skaitli. Miera stāvokļa pulsu izmēra no rīta pamostoties un neizkāpjot no gultas. Aprēķinot pulsa rezervi un sareizinot to ar 0,6-0,8 (60-80%) un pieskaitot miera stāvokļa pulsu, mēs iegūstam vēlamo fizisko aktivitāšu pulsu. 

    Ja nekad neesi nūjojusi, grūtniecības laikā var uzsākt šo nodarbi, tomēr būtu ieteicams iemācīties to pareizi darīt, lūdzot palīdzību pieredzējušam instruktoram. 

    Nobeigumā nedaudz par stāvokļiem, kad fiziskas aktivitātes jāierobežo vai pilnībā jāizslēdz:
    • kad pastāv spontānā aborta draudi,
    • grūtniecības laikā, kas iestājusies mākslīgas apaugļošanas rezultātā, 
    • topošām māmiņām, kurām ir aknu, nieru, asisnrites problēmas,
    • ja iepriekšējās grūtniecības ir bijušas neveiksmīgas - ir bijuši vairāki spontāni aborti, priekšlaicīgas dzemdības,
    • smagas toksikozes gadījumos kā arī gestozes gadījumos,
    • placentas priekšguļas gadījumā (ja placenta ir novietojusies daļēji vai pilnībā dzemdes kakla rajonā),
    • jebkādu dzemdes vai placentas patoloģiju gadījumā,
    • ja ir stipri palielināts augļūdeņu daudzums,
    • ja ir aizdomas vai ir atklātas augļa anomālijas vai saslimšanas,
    • ja ir vaginālā asiņošana vai tendence uz to.
    • Vienmēr konsultējaties ar savu ginekologu pirms uzsākt jebkādas fiziskas aktivitātes grūtniecības laika! 

    Tā kā tuvojās pavasaris un drīzumā daba sāks mosties, ir laiks padomāt par fiziskām aktivitātēm un pastaiga vai nūjošanas pārgājiens ir lielisks veids kā būt fiziski aktīvai un baudīt dabu. Būsim aktīvas! 


    trešdiena, 2016. gada 23. novembris

    Piena izstrādes ātrums un krūts apjoms

    Krūtīs piens izstrādājas 24 stundas diennaktī. Tas ir pierādīts ļoti sen. Pagājušā gadsimtā veiktie pētījumi liecina, ka barošanas laikā piens ātrāk iztek no krūts, nevis izstrādājas ātrāk. Pirmajās dienās laktācijas sistēmu palaiž mammas hormoni, endokrīnā sistēma, vēlāk sāk darboties piena izstrādes regulācijas sistēma, kuru regulē krūts iztukšošanās, bērnam to pietiekami bieži un kvalitatīvi zīžot. 

    Attēls no http://kellymom.com/hot-topics/milkproduction/
    Pētījumu rezultātā ir atklāts, ka piena izsrādes ātrums ir apgriezti proporcionāls krūts piepildījuma pakāpei. Jo vairāk krūts tiek iztukšota, jo ātrāk tajā izstrādājas piens. Salīdzinājumam, labi iztukšotā krūtī piens izstrādājās ar ātrumu 40ml/stundā, pilnā krūtī - tikai 10 ml/stundā, tātad četras reizes lēnāk. Kas interesanti, piena izstrādes ātrums nav atkarīgs no hormona prolaktīna koncentrācijas asinīs. Katrā krūtī piena izstrādes ātrums ir citādāks, tas ir atkarīgs no tā, cik attiecīgā krūts ir iztukšota vai pilna. Piens, kas uzkrājas krūtī pats aptur piena izstrādes procesus, jo tas satur tādu olbaltumvielu - inhibitoru, kas bremzē leikocītu reaģēšanu uz prolaktīnu pārpildītās alveolās. 

    Piens pakāpeniski sakrājas alveolās un piena vados, bet ne bezgalīgi. Katrai sievietei ir atšķirīgs krūts apjoms jeb tilpums. Tātad atšķirās arī tas daudzums, kas tajā var sakrāties. Vienai sievietei tas var būt tikai 80ml, citai pat 600ml. Atšķirās arī katras krūts tilpums vienai sievietei. Tilpums mainās arī sievietes dzīves laikā- ar katru nākamo bērnu tas var palielināties. Pētījumos atklājās, ka neskatoties uz krūts tilpumu, visas sievietes spēj izstrādāt līdzīgu piena daudzumu 859 - 890ml diennaktī, kas ir vidējais piena apjoms, kas jāapēd zīdainim, kas tiek zīdīts ekskluzīvi vecumā no 1 mēneša līdz pusgadam. 

    Kā izskaidrot to, ko krūts tilpums neietekmē diennakts piena izstrādes apjomu? 

    Jo mazāk krūtīs ir piena, jo ātrāk tas izstrādājas un otrādi. Sievietēm, kurām ir liels krūts tilpums, bērns bieži vien nespēj vienā ēdienreizē iztukšot visu krūti, tādēļ no rīta, kad šo mammu krūtis ir ļoti pilnas, bērns paēd tik cik vēlas un paliek pāri vēl daudz. Tā pamazām līdz vakaram bērns spēj iztukšot krūtis. Jo tukšāka kļūst krūts, jo ātrāk  tā atkal piepildās. 
    Sievietēm ar mazu krūts tilpumu bērns ātri apēd visu sakrājušos pienu, praktiski katrā ēdienreizē iztukšojot krūti. Šādām sievietēm piena izstrādes ātrums ir stabils visu laiku. Tomēr šīm mammām ir nepieciešams biežāk likt savus bērnus pie krūts. 
    Mammas, kurām ir liels krūts tilpums teorētiski var barot bērnu (ja vien viņš būs ar mieru) arī ievērojot režīmu (kā to iesaka pediatri - ik pēc 3 stundām) bez jebkādām problēmām Savukārt sievietēm ar mazu krūts tilpumu ir jāiztukšo krūtis daudz biežāk.  Lieli starplaiki starp zīdīšanas reizēm (3-3,5 stundas) novedīs pie piena daudzuma sarukšanas un mazulis būs nepaēdis. Šādas mammas parasti izdara pārsteidzīgus secinājumus, ka viņas nav pienīgas, tomēr tā tas nav! 

    Izdarīsim secinājumus: 
    1. Piena sintēzi regulē krūts iztukšošanas pakāpe
    2. Iztukšota krūts  = ātra piena izstrāde. Pilna krūts = lēna piena izstrāde
    3. Šī regulācijas sistēma ir ļoti elastīga
    4. Bieža bērna pielikšana pie krūts nodrošina lielu piena izstrādes ātrumu un izstrādātā piena apjoms diennaktī aug.
    5. Krāt pienu krūtīs ir bezjēdzīgi - tas nomāks laktācijas procesus un samazinās izstrādātā piena daudzumu.
    Ieteikumi labākai krūts iztukšošanai:
    • pārliecinies, ka bērns zīž efektīvi
    • pirms zīdīšanas veic vieglu krūts masāžu
    • zīdīšanas laikā izmanto krūts saspiešanas metodi, lai palielinātu piena strūklu un atvieglotu bērnam zīšanu
    • Ļauj bērnam maksimāli ilgi zīst vienu krūti, piedāvā otru tikai tad, kad mazulis pietiekami iztukšojis pirmo. 
    • Ja bērns slikti iztukšo krūtis, neefektīvi zīž, slikti pieņemas svarā, lai nezaudētu pienu, atslauc pēc zīdīšanas un piebaro zīdaini ar atslaukto pienu (vislabāk izmantojot sprici bez adatas, tasīti vai nelielu traciņu). Tas ir jādara līdz brīdim, kamēr bērns iemācīsies iztukšot krūtis pats saviem spēkiem. 
    Materiāli sagatavoti izmantojot šādas vietnes



    otrdiena, 2016. gada 22. marts

    Nepietiek piens - maldīgās un patiesās pazīmes

    Izlēmu atkal parunāt par šo tēmu, jo arvien un arvien man tiek uzdoti jautājumi par to, kas liecina par piena nepietiekamību, kā to risināt, ko darīt.

    Iesākumā gribu teikt, zīdīšana ir fizioloģisks process, kas atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, piemēram, māmiņas un bērna veselības, emocionālā stāvokļa, gadalaika, sadzīves apstākļu, māmiņas ēdienkartes, ģimenes mikroklimata, bērna un mammas emocionālās saiknes, dzemdību norises u.c. faktoriem. Ņemot to visu vērā, ir tikai saprotami, ka iespējamas krīzes situācijas, kurās īslaicīgi piena daudzums var samazināties, pēkšņi pieaugt zīdaiņa prasības pēc piena, un šādas situācijas  nav indikācija piena maisījuma ieviešanai kā papildinājumu mātes pienam tā trūkuma dēļ. Par to, kā palielināt mātes piena ražošanos un bērna izzīsto daudzumu tiek runāts daudz. Tomēr līdz brīdim, kad jāsāk risināt problēma, ir jānoskaidro - vai problēma vispār pastāv?

    Maldīgās pazīmēs piena nepietiekamībai

    • Neko nav iespējams atslaukt. Tas nebūt neliecina par piena neesamību. Ar rokām vai pumpi ir grūti un pat neiespējami imitēt bērna zīšanas tehniku un nekad nevarēs atslaukt tik daudz piena, cik var izzīst zīdainis, kas zīž efektīvi.  Ir māmiņas, kuras vispār ne piles nespēj atslaukt, bet veiksmīgi un eksluzīvi zīda savus mazuļus bez problēmām.
    • Piens nesūcas, krūtis starp zīdīšanas reizēm ir mīkstas.  Arī šis fakts neliecina par to, ka piena nav. Piens sāk izdalīties zīdainim sākot efektīvi zīst. Piens pieriet un sāk tecēt sākumā lielām strūklām un pēc brīža lēnāk, ja bērns nav piesātinājies un turpina zīst krūti, piena pieplūdums pēc brīža ir atkal. Tieši tādēļ nav ieteicams bērnu ņemt nost no krūts, ja viņš to pats nav palaidis. Parasti mīkstākas krūtis kļūst pēc bērna 1 mēneša vecuma, kad laktācija nostabilizējas un sāk strādāt pieprasījuma - piedāvājuma princips.
    • Zīdainis raud zīdīšanas laikā, vai tieši pēc zīdīšanas. Bērni mēdz uzvesties pie krūts nemierīgi dažādu iemeslu dēļ - gāzītes, ausu, zobu sāpes, neērta poza, stress vai jebkāds cits diskomforts var veicināt bērna nemierīgumu pie krūts. Ja bērnam ir grūtības nomierināties un ir problēmas paņemt krūti, mēģiniet nomierināt viņu lēnām šūpojot, runājoties, paijājot. Var palīdzēt slings vai īsa pastaiga, vai izbrauciens ar auto. 
    • Bērns "karājas" pupā vai nemitīgi to pieprasa. Kā jau daudz runāts, bērni var pieprasīt krūti jebkāda diskomforta gadījumā, pat ja tas ir tikai garlaikošanās un saskarsmes trūkums, mierināšana. Bērns meklē sev vienīgi pazīstamo, tuvo un vienīgo, ko viņš pazīst - mammu un viņas krūti. Jo vairāk jūs ierobežoties piekļuvi krūtij, jo lielāku pretsparu iegūsiet no bērna puses, "karāšanās pupā" var pat palielināties. Lielākiem bērniņiem palīdz uzmanības novēršana. 
    • Bērns pēc krūts zīšanas, ja viņam tiek piedāvāta pudele ar ūdeni vai pienu, zīž tā, it kā nebūtu ēdis vispār. Zīšanas reflekss ir ļoti ļoti spēcīgs, tikpat labi bērns zīstu savu dūrīti, jūsu pirkstu vai rotaļlietu. Ja no piedāvātās pudeles tek šķidrums, bērns to arī rīs nost, bet pastāv liela iespēja, ka pēc brīža liekais šķidrums, kas ticis bērnam puncī, tiks atgrūsts. Va arī bērns pārēdies ļoti ļoti cieši aizmigs un visiem spēkiem centīsies sagremot  pārlieku lielo porciju ar pienu. Visticamāk rezultāts būs tāds, ka pienākot zīdīšanas reizei, bērns atteiksies no krūts, jo nebūs vēl sagremojis apēsto un vairākkārtīgi atkārtojoties šai uzvedībai var izveidoties noturīga problēma - atteikums no krūts. 
    • Bērns bieži mostas, īpaši naktīs. Sadrumstalots nakts miegs zīdaiņiem ir norma (lasiet rakstu par bērnu miega īpatnībām http://www.zidisana.com/2015/03/viss-kas-jums-jazina-par-bernu-miegu.html) . Mātes piens savukārt ļoti ātri sagremojas un bērns var patiešām gribēt nākamo porciju. Pie tam daba ir paredzejusi, ka tieši nakts zīdīšana ir tā, kas palīdz stimulēt vajadzīgo hormonu izstrādi un nodrošināt pietiekanu piena izstrādi. Ja sistemātiski izlaist nakts barošanas reizes, patiešām var rasties piena izstrādes samazināšanās un vakara stundās un nākamajā dienā var izveidoties piena nepietiekamība. 
    Kas liecina par piena nepietiekamību? 

    Pirmām kārtām to, vai bērnam patiešām pietrūkst piens un cik daudz pietrūkst var objektīvi novērtēt speciālists. Ģimenes ārsti parasti vadās no bērna svara dinamikas. Tomēr šis rādītājs nav vienīgais, pie tam tas nebūs objektīvs īsā laikā periodā (piemēram, dažu dienu griezumā). 

    Visobjektīvākais rādītājs piena pietiekamībai ir zīdaiņa čurāšanas reižu skaits diennaktī. Pēc bērna 14 dienu vecuma tam ir jāpārsniedz 10 reizes diennaktī. Ideālā variantā 14 reizes un vairāk. Šeit nav runa par pilnām autiņbiksēm, bet gan reālo čurāšanas reižu skaitu. Ja bērns čurā mazāk kā 10-12 reizes diennaktī, ir jāpievērš uzmanība un jāpiedāvā bērnam biežāk krūti, jāseko līdzi, vai bērns zīž efektīvi. Ja bērns čurā mazāk kā 10 reizes diennaktī - ir pamats uzsākt dot papildus piebarojumu (vislabāk atslaukto savu pienu, vai sliktākajā gadījumā - mākslīgo piena maisījumu). Cik daudz piebarojuma nepieciešams, to var palīdzēt aprēķināt zīdīšanas konsultants katrā individuālā gadījumā. 
    Ir svarīgs arī zīdaiņa urīna izskats - tam jābūt gaišam, gandrīz bez smakas un caurspīdīgam. Koncetrēts, dzeltens, oranžs un smakojošs urīns var norādīt uz piena nepietiekamību.

    Papildus jāizvērtē arī bērna vēdera izeja. Vairāk gan tās kvalitāte, nevis kvantitāte. Ja kaka ir zaļgana, gļotaina, tas var liecināt par iespējamo piena trūkumu vai problēmām ar zīdīšanas organizāciju.

    Nedēļas griezumā un ilgākā laika periodā ir objektīvi arī svara dinamikas rādītāji. Ir pieņemts, ka bērna ikdienas svara pieaugums ir 20g, jeb līdz 150g nedēļā. Tomēr svars var nepieaugt vienmērīgi un nav lietderīgi svērt bērnu ik dienas (vai pat vairākas reizes dienā), jo tas būs neobjektīvi. Zīdaiņa apetīte var būt mainīga, vienas ēdienrezes apjoms var svārstīties pat no 60 līdz 150ml piena un kontrolsvēršana dod maldīgu prieksštatu par bērna izzīsto piena apjomu. Vēl jo īpaši, ja kontrolsvēšana notiek poliklīnikā bērnam neierastos apstākļos. 

    Liela daļa bažu, kas rodas māmiņām par savu bērnu ēdināšanu ir nepamatotas un tās izraisa vairāk nezināšana, nevis patiesais piena trūkums. Centieties izvērtēt situāciju ar vēsu prātu, neskrieniet pēc piena maisījuma pakas pie pirmajiem uztraukumiem un aizdomām. Esiet pacietīgas un meklējiet palīdzību!








    piektdiena, 2016. gada 12. februāris

    Krūšu veselība grūtniecības laikā un pēc bērna dzimšanas

    Pēc dzemdībām tiek ļoti daudz runāts par bērna veselību, zīdīšanas jautājumiem, pirmo pieredzi zīdīšanā, zīdaiņu ādas, punča problēmām, atgrūšanu un daudziem daudziem citiem jautājumiem. Diezgan reti, atnākot ciemos pie jaunās māmiņas, vai satiekot uz ielas mēs jautājam - kā jūtas viņa? Kāda ir viņas veselība, emocionālais stāvoklis.

    Šoreiz gribētos pievērst uzmanību sievietes īpašai ķermeņa daļai, kas ļoti aktualizējas, bērniņam piedzimstot - par krūtīm.

    Jau grūtniecības laikā ar šo vīriešu apbrīnoto sievietes ķermeņa daļu notiek diezgan būtiskas pārmaiņas. Sievietes sāk just pārmaiņas krūtīs jau pirmajās grūtniecības nedēļās. Ar katru mēnesi krūtis maina savu formu, apjomu, izskatu. Tās gatavojas savam galvenajam uzdevumam - bērna zīdīšanai!

    Ir daudz mīti par to, ka krūtis būtu jāsagatavo zīdīšanai jau grūtniecības laikā. Ir lasīti tādi ieteikumi, kā krūtgalu berzēšana ar asu dvielīti, lai krūtsgalu āda kļūtu raupjāka un mazāk jūtīga. Šī procedūra ir ne tikai nelietderīga, bet par kaitīga, jo var nevajadzīgi traumēt krūšu galu ādu un jau pirms bērniņa dzimšanas var rasties iekaisums. Tāpat krūtsgalu šāda veida stimulēšana var ieteikmēt arī dzemdes stāvokli un izraisīt tās nevajadzīgu saspringumu un pat vieglas kontrakcijas, kas sliktākajā gadījumā var būt pat priekšlaicīgu dzemdību izraisītājs.

    Ja vēl pirms dzemdībām no krūšu galiem izdalās dzeltenīgs, krēmīgs šķirdrums - pirmpiens, tas noteikti nav jāmēģina atslaukt, pietiek ar to, ka ievietosiet krūšturī uzsūcošos ieliktnīšus un lūkosiet, lai krūtsgali nav mitrumā. Jāpiebilst, ka grūtniecības laikā ne visām sievietēm jau ir pirmpiens, ļoti daudzām tas parādās tikai bērniņam piedzimstot.

    Kā viens svarīgs aspekts, kas jāņem vērā grūtniecības laikā, lai nenodarītu pāri savām krūtīm - ir jāseko līdzi krūšu izmēra izmaiņām un laicīgi jāiegādājās atbilstoša veļa. Pēdējā trimestrī jau var lūkot pēc zīdīšanas krūšturiem bez stīpiņām, kurus varēsiet izmantot arī pēc bērniņa piedzimšanas.

    Kad bērniņš ir piedzimis un pirmo reizi tiek pielikts pie krūts, tiek palaists piena ražošanas mehānisms. Ķermenis saņem signālus (hormonu veidā), ka nu ir ēdājs un jāsāk ražot pieniņš. Pirmajās dienās pēc bērna dzimšanas mātēm sāk izstrādāties pirmpiens - staipīgs, eļļains, dzeltenīgs šķirdrums, kas ir ļoti mazā daudzumā, daži mililitri. Tomēr šis šķirdrums satur pietiekamā daudzumā barības vielas un daudz vērtīgu vielu, kas ir pietiekami bērniņam pirmajās dienās pēc dzimšanas un dod starta kapitālu dzīvei šajā pasaulē.

    Pēc dažām dienām (3-5 dienā pēc bērna dzimšanas), krūtis piebriest, kļūst karstas, cietas un sāpīgas. Apsveicu - piens ir "atnācis" un nu bērniņam sāksies piena upes. Tomēr pirmajās dienās pēc piena atnākšanas, krūtīs ir ļoti liela tūska, kas nospiež visus piena vadiņus un pieniņš ar grūtībām tiek ārā no krūts. Ir ļoti grūti atslaukt un arī bērniņam var neveikties diez ko viegli, jo arī audi ap krūtsgalu ir ļoti "sapampuši" un parasti bērniņam ir grūtības pareizi satvert krūtsgalu.  Mammai sāp jebkurš pieskāriens, ir sāpīgi gulēt un pat elpot. Ko darīt?

    Jāsaka, ka šis ir pārejošs stāvoklis un tūska noteikti mitēsies un zīdīšana normalizēsies. Tomēr lai kaut nedaudz atvieglotu šo stāvokli, var rīkoties sekojoši.


    • krūšturī var ievietot kāpostu lapas - tās ir vēsas un vēsums ir labs palīgs tūskas noņemšanai (tomēr ne aukstums! - kāpostu lapas nedrīkst būt ļoti aukstas). Var lietot arī speciālās šim nolūkam paredzētās atvēsinošās kompreses. 
    • pirms katras bērna likšanas pie krūts - jāveic viegla krūts masāža - apļveida kustībām ar visām plaukstām viegli glaudam krūti, kā arī ar pirkstu galiem  virzienā uz krūtsgalu vairākas reizes nobraucam pa krūts virsmu. Šī procesa laikā var pat sākt tecēt pieniņš, kas liecina par tūskas mazināšanos.
    • ja krūts ap krūtsgalu ir ļoti cieta, bērnam ir lielas grūtības satvert krūtsgalu- var veikt īpašu tūskas noņemšanas manipulāciju - ar abu roku pirkstu galiem uzspiežot uz areolas (tuvu krūtsgalam) un noturot šādi 30 sekundes līdz minūtei. Skat.attēlu. 












    • ja augstākminētā procedūra nepalīdz, jāmēģina atslaukt līdz krūts ap krūtsgalu kļūst mīkstāka un bērns var vieglāk satvert krūti.
    • Cītīgi jāseko līdzi krūtsgalu veselības stāvoklim. Ja jūtat ļoti asas sāpes, krūtsgalos ir plaisas, kuras var pat asiņot, noteikti laicīgi jāķeras klāt šo problēmu risināšanai, vislabāk vēršoties pie zīdīšanas konsultanta. 
    • Ja uz krūts virsmas parādās apsārtumi, īpaši sāpīgas vietas, vai jūtami izveidojušies bumbuļi, tas liecina, ka izveidojies piena sastrēgums un šī problēma ir steidzami jārisina, vislabāk ar zīdīšanas konsultanta palīdzību, ieteikumiem.
    Jāpiebilst, ka zīdīšanas laikā ir daži ieteikumi krūšu kopšanā, kas palīdzēs uzturēt krūtis veselas.
    • krūtis nav jāmazgā biežāk, nekā līdz šim ir darīts. Pilnībā pietiek ar vienu reizi dušā kā ierasts.
    • pirmajās nedēļās uz krūtsgaliem starp  zīdīšanas reizēm ieteicams smērēt taukainas ziedes, kas paredzētas šim nolūkam - piemēram, Purelan. Ja ar krūtsgaliem nav problēmu (nav plaisu), nav lietderīgi izmantot pantenolu saturošanas ziedes (piemēram, Bepanthen). 
    • pirmajos mēnešos, kad krūtīs ir tūska, nav ieteicams apmeklēt baseinu vai peldēties jūrā, ezeros. Krūtīs temperatūra ir krietni lielāka nekā pārējam ķermenim, pastāv risks tās apsaldēt. 
    • nav ieteicams praktizēt regulāru atslaukšanu (ja vien zīdīšanas konsultants to nav ieteicis, vai arī jūs barojat bērnu ar atslaukto pieniņu). Tas nevajdzīgi pavairo piena daudzumu un traumē krūtsgalus.
    • jūsu mīļotais cilvēks krūtis drīkst aiztikt intīmos brīžos, tomēr tās nevajadzētu spaidīt un mīcīt. 
    Nobeigumā teikšu tā, izturieties pret savām krūtīm ļoti saudzīgi un uzmanīgi, lai maksimāli saglabātu krūšu izskatu un formu, nedrīkst pieļaut biežus sastrēgumus un mastītu, jūsu veļai jābūt atbilstošā izmērā un vēlams bez stīpiņām. Plānojiet bērna atradināšanu no krūts laicīgi. Šim procesam jānotiek visai garā laika periodā - vislabāk pusgada laikā, ļoti pakāpeniski krūts piena ražošanas audiem nomainoties pret taukaudiem. 

    piektdiena, 2016. gada 22. janvāris

    Būt par labu mammu...

    Mēs tik bieži uztraucamies, ka neesam perfektas mammas saviem bērniem, bet tikpat bieži aizmirstam, CIK labas mammas tomēr esam!

    Mēs salīdzinam sevi ar citām mammām, apsveram un izvērtējam, kādu uzvedību, paradumus, pieejas, metodes mēs varētu pārņemt no citām, lai maksimāli justos kā labas mammas un audzinātu mūsu bērnus "pareizi". Bet vai eksistē vienīgais "pareizais"veids kā to darīt?

    1) Kaprīzs, "kašķīgs" bērns

    Nav svarīgi cik daudz grāmatu vai interneta resursu esat izlasījušas, jums tomēr šad un tad būs "kašķīgi" bērni. Un jūsu bērnu kašķīguma mērķis nebūt nav likt jums "izstāties no labo mammu klubiņa". Tas tikai nozīmē to, ka jūs audziniet dzīvu, aktīvu un emocionālu cilvēkbērnu.

    2) Sliktās dienas

    Lai kā mēs pūlētos, plānotu, organizētu savu ikdienu, vai tieši pretēji - peldētu pa straumi, mums visiem mēdz būt sliktās dienas. Mēs parasti cenšamies vai nu neizrādīt šādu dienu esamību vai arī pukojamies, dusmojamies, rūcam un sūdzamies. Tā arī ir pavisam cilvēciska un normāla parādība, gluži tāpat kā mūsu bērniem.

    3) Viss ir piegriezies!

    Mums visām ir dienas (vai pat nedēļas), kad jūtamies pārgurušas no mammošanās. Mēs reti sūdzamies pasaulei, tomēr jāatzīst, ka būt par mammu ir vairāk kā nogurdinoši! Ja jūs esat pilna laika mamma (mājsaimniekojat) - tas ir nogurdinoši. Ja esat strādājoša mamma - tas ir divtik nogurdinoši! Ja esat mamma, kas cenšas strādāt mājās - nuuu, tam nemaz nevar atrast īstu apzīmējumu... Mums visiem dzīvē ir brīži, kad gribās nospiest bremzes un pateikt STOP! Man vajag pauzi! Vēlme pēc šīs pauzes nenozīmē, ka jūs esat slikta mamma. Tas tikai nozīmē, ka jūs nemitīgi nostādat citu vajadzības augstāk par savējām un pienāk brīdis, kad jūsu personīgo vajadzību apmierināšana kļūst par nepieciešamību.

    4) Vainas sajūta

    Katra mamma šad un tad izjūt vainas sajūtu. Lai kāds būtu iemesls - maz laika veltiet bērniem, neizdodas barot ar krūti, jūsu māja nav tik tīra kā gribētos, neprotat nomierināt bērnu, neejat ārā tik bieži, cik dakteris ieteicis, u .t .t.  Katra no mums kļūdās un tas ir cilvēcīgi. Ir svarīgi saprast, ka bez kļūdām neviens nekļūst par profesionāli nevienā jomā. Un arī tad, kad jūtaties gaužām profesionāli - ir cilvēcīgi kļūdīties.

    5) Justies slikti

    Papildus vainas sajūtām, mēs mēdzam vienkārši justies slikti. Varbūt pie vainas ir kādas paziņas apciemojums, kuras māja spīd un laistās. Iespējams uz ielas ir satikta kāda mamma, kas ir perfektā formā, ļoti gaumīgi saģērbusies un vēl saskaņojot "outfitu" ar savu mazuli un viņa "karieti", kas kā izkāpusi no kataloga vāka... Tomēr jāpiebilst, ka šīm šķietami perfektām mammām ir savas vājības un savas vainas izjūtas, kā arī savi ideāli, ko viņas saskata citās sievietēs. Katram no mums ir gan stiprās, gan vājās puses, ir jāatrod vidusceļš un prasmes mācīties no citiem, pārņemt un ieviest dzīvē pārmaiņas, nejūtoties slikti un vainīgām.

    6) Pilnīga vājprāta lēkmes

    Kliedzoši bērni, tūkstoši ar netīrām autiņbiksītēm, savandīta māja, izrevidēta kaķu kaste, pēc pusdienošanas "kara lauks", jebkura no šīm lietām vai mirkļiem vai izvest mūs no pacietības. Arī bērnam ir jāiemācās, ka cilvēki mēdz izrādīt dažādas emocijas - arī dusmas, neapmierinātību, aizkaitinājumu. Vērsiet to pret situāciju, lietu, ne pret cilvēku (bērnu).

    7) Nekārtīga māja
    Tas ir neizbēgami. Ja jums ir bērni, jūsu māja šad un tad būs nekārtīga. Visapkārt izsvaidītās rotaļlietas nebūt neliecina par jums kā par sliktu mammu. Tieši tāpat neizmazgāta vai nesagludināta veļa vai netīrie trauki izlietnē. Mēs visas cenšamies pēc labākās sirdsapziņas. Un mammas prioritāte vienmēr ir laimīgs bērns, nevis laimīga (lasiet - tīra) māja!

    8) Vienkārši. Vajag. Mieru.

    Vienmēr būs brīži dzīvē, kad mēs lūkojamies un nekārtīgu māju, kašķīgiem bērniem un visapkārt valdošo vājprātu, kas mūs pārņem katru dienu. Pa vidu šim haosam, asarām, nebeidzamiem jautājumiem, prasībām un pienākumiem... mums dažreiz nepieciešams MIERS. Daži mirkļi KLUSUMA. Ļaujiet sev šo prieku, kaut 15 minūtes dienā siltā vannā, vai pastaigai vienatnē, vai kāda laba romāna lasīšanai...

    9) Mums nepieciešams atbalsts

    Mums visām ir labās dienas un sliktās dienas, mēs vienmēr jūtam, ka varētu kaut ko paveikt, izdarīt labāk, mēs bieži jūtamies kā sliktas mammas, un mums visām vajadzīgs atbalsts. Ja uz ielas satiec acīmredzami pārgurušu, sakreņķējušos māmiņu, uzsmaidi viņai un uzslavē, atgādini, ka viņa dara lielisku darbu. Piedāvā palīdzību, bet nevērtē. Mēs visas esam vienā laivā.

    10) Mēs mīlam savus bērnus bez nosacījumiem

    Neskatoties uz sliktām dienām, un trakām naktīm. Neskatoties uz bērnu nedarbiem un jūsu uztraukumiem. Nekas nevar mainīt mūsu jūtas pret viņiem. Šai sajūtai - Būt par mammu - nelīdzinās nekas šajā pasaulē. Mīlestību pret saviem bērniem  nevar izskaidrot ar vārdiem. Tā vienkārši IR!

    ceturtdiena, 2015. gada 19. novembris

    Kā atpazīt patieso bērna interesi par ēdienu?

    attēls no http://puzkarapuz.ru/content/1574
    Iepriekš stāstīju par bērna gatavību sākt iepazīties ar papildēdienu, kā vienu no svarīgām gatavības pazīmēm minot bērna interesi par ēdienu. Kā to atpazīt? Kā atšķirt no izziņas intereses?

    Ir zināms, ka zīdaiņi diezgan agri sāk izrādīt pasaules izzināšanas vēlmes, kas izpaužas sākumā kā taustes, ožas, dzirdes maņu izmantošana pirmajos mēnešos, vēlāk, attīstoties redzei, bērni sāk aktīvi vērot pasauli un visu, kas tajā notiek. Bērna "pasaule" pirmajos mēnešos ir viņa māmiņa, tētis, brāļi un māsas, mājas un tajā notiekošais. Jau pēc 3-4 mēnešu vecuma bērns bieži stiepj rociņas pretī, cenšoties aizsniegt jebko, kas ir viņa acu priekšā, mācās satvert lietas ar rociņām, un, kad tas izdodas, stiepj visu uz mutīti - nevis pagaršot, bet izzināt - bērnam šajā vecumā ir ļoti izteikts zīšanas reflekss, bērns iepazīst pasauli ar mutes palīdzību.

    Bērna interesi par ēdienu ir jāattīsta. Tas nenozīmē, ka jums ir jāņem biezeņa burciņa, karote un jāsāk barot. Ja bērns nebūs gatavs, drīz vien pabarošana pārvērtīsiet par cīņu par katru karoti un var pienākt brīdis, ka bērns atteiksies ēst papildēdienu pavisam.

    Lūk, kā jūs varat attīstīt bērna interesi par ēdienu:

    • Ļaujiet bērnam piedalīties ģimenes ēdienreizēs. To var sākt darīt no 5-6 mēnešu vecuma. Parasti bērnus šajā vecumā ļoti interesē viss, kas notiek apkārt. Ņemiet bērnu sev klēpī, kad ieturat maltīti. Bērns visticamāk stiepsies ar rociņām pretī jūsu šķīvim, centīsies atņemt jums karoti. Ļaujiet bērnam pataustīt ēdienu, ko ēdat. 
    • Iedodiet bērnam savu karoti un arī savu bļodiņu. Iesākumā bļodiņa var būt arī tukša - bērns tikai mēģinās atdarināt jūsu darbības. Interese par ēdienu rodas tikai procesā. Bērnam jāredz, ka citi cilvēki ēd, bauda ēdienu. Arī tad, kad bērns jau sāks ēst papildēdienu, organizējiet bērna ēdienreizes kopā ar savējo, kopā ar ģimeni. 
    • Nespiediet bērnam ēst, garšot kaut ko, ja viņš to nevēlas - griež prom galvu, viebjas, spļauj ārā, cenšas izvairīties no ēdiena. Tas tikai vairos nepatiku pret ēdienu un mazinās viņa interesi. 
    • Īsta bērna interese par ēdienu izpaužās tā - jūs sēžat kopā pie galda, bērns ļoti uzstājīgi cenšas aizniegt jūsu šķīvja saturu. Ja piedāvājat bērnam karoti, savu bļodu, jebko citu, kas viņu varētu ieinteresēt - viņš kategoriski atsakās un nepārprotami norāda (ar ķermeņa kustībām, emocijām un skaļiem izsaucieniem) uz to, ko viņš vēlas - ēdienu!  Iegūstot, tiekot klāt, bērns nekavējoties to pagaršo, visticamāk viņš kāri izgaršo ēdienu un pēc tam prasa vēl.  
    Dažreiz var saskarties ar situāciju, kad bērna interese par ēdienu mazinās vai pat kādā brīdī izzūd pavisam.Visticamāk kaut kas nogājis greizi - jūs pārāk uzstājāt ar ēdienu, bērns bija apslimis, bērnam mainījās ikdienas rituāli, bērnu sāka pieskatīt auklīte vai vecmamma u.t.l. Tādos gadījumos jāturpina bērna zīdīšana vai barošana ar mākslīgo piena maisījumu, ja bērns netiek zīdīts, bez ierobežojuma, jāuztaisa pauze papildēdiena piedāvāšanā, un pamazām jāsāk no nulles radīt bērnā interesi par ēdienu. Var izmantot nelielas viltības. Ņemiet bērnu pie galda, ēdiet paši, ar baudu, nedaudz pārspīlēti izrādot sajūsmu par ēdienu, bērnu ignorējiet, nepiedāvājiet un pat, ja bērns ieinteresējas, nepievēršat tam lielu uzmanību, notēlojiet, ka nemanat viņa interesi. Šis psiholoģiskais triks pastiprinās bērnā interesi un modinās viņā atkal vēlmi pagaršot. 

    Vislabākais veids, kā radīt bērnā interesi par ēdienu, ir izvēlēties piemērotāko piebarošanas metodi. Interesi veicina pedagoģiskais piebarojums un arī BVĒ (bērna vadīta ēšana). Pediatriskais piebarojums bieži pastiprina atteikumu no papildēdiena. Par piebarojuma metodēm un to specifiku drīzumā. 

    Atceraties - apetīte rodas ēdot! Nevar radīt interesi par ēdienu, uzstājīgi cenšoties pabarot bērnu, kurš tam vēl nav gatavs, vai kurš to nevēlas. Pacietība ir māmiņu labākais draugs.